Vai alus glābs valsti?
Alu pēc desmitiem vakarā veikalos nedrīkst tirgot kopš 2004. gada 1. maija, un nu alusdarītāji ir sarosījušies, lai šo ierobežojumu atceltu. Viņi Ekonomikas un Finanšu ministrijai iesnieguši prasību, lai iespējami drīz alu veikalos atkal varētu nopirkt visu diennakti.
Vakar šo jautājumu pārrunāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Kvoruma trūkuma dēļ konkrēts lēmums netika pieņemts, taču kopējā noskaņa liecina, ka putojošās dziras brūvētāju ultimātam atradušās dzirdīgas ausis. Alusdarītāji uzsver – ja viņu prasība netiks ņemta vērā, valsts budžets uz akcīzes nodokļa rēķina zaudēs divus miljonus latu. Akciju sabiedrības Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka bez šādas palīdzības alus nozare piedzīvos kritumu par 20 procentiem: "Ja viss paliks kā tagad, rudenī būs jāatlaiž aptuveni desmit procenti darbinieku." Līdzīgās domās ir arī zemkopības ministrs, bijušais alusdarītavas Kimmels Riga ģenerāldirektors Jānis Dūklavs. Savukārt Cēsu alus pārstāve Agita Baltbārde stāsta, ka "iepriekšējos gados alus noietā ir bijis pieaugums, taču tas bijis zem Eiropas līmeņa, un pēdējos mēnešos tendences jau ir negatīvas".
Narkologs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš uzskata, ka alusdarītāji divkosīgi izmanto ekonomisko krīzi, lai nopelnītu: "Citur Ziemeļeiropā saprot, ka alus nav pārtikas prece, bet apreibinoša viela, kas izraisa atkarību. Piemēram, Zviedrijā alkoholu var nopirkt no diviem līdz sešiem dienā, un neviens par to nesūdzas. Latvijā ir pietiekami daudz alkoholiķu, šādas likuma izmaiņas mums nevajag!" Speciālistam piekrīt arī viens no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem Ingmārs Līdaka. Viņš uzskata, ka alus krīze Latviju nepiemeklētu, ja vietējie ražotāji domātu, kā izkonkurēt ārzemju aldarus: "Runājot par Rīgu, nav zināms, kā likuma izmaiņas ietekmētu kafejnīcu īpašniekus, kuriem arī iet grūti. Domāju, ka laukos palielinātos avāriju un ceļu satiksmes negadījumos mirušo skaits. Pats esmu no laukiem un labi atceros gadījumus, kad večiem bija par īsu un viņi naktī ar sagrabējušu auto vai traktoru reibumā brauca uz tuvāko diennakts veikalu."
Bāra Cuba Cafe vadītājs Arvis Zēmanis rēķina, ka bufetniekiem īpašiem zaudējumiem nevajadzētu rasties, jo dzeršanas paradumi krīzes laikā ir krietni mainījušies. Proti, tagad cilvēki vairāk dzer mājās un parkos, bet tie, kuri iet ballēties, tāpat kā agrāk dzer alkoholu arī bāros.
Valmieras pašvaldība bija pirmā, kas aizliedza tirgot alu pēc pulksten desmitiem vakarā. Pašvaldības pārstāve Inese Kazuša, komentējot 2002. gada lēmumu, uzsver, ka tas ir nesis augļus: "Rezultāts sabiedriskās kārtības nodrošināšanā bija tūlītējs – samazinājās [administratīvo pārkāpumu] protokolu skaits, jaunieši tik bieži pa naktīm neklīda apkārt. Tagad ekonomisku apsvērumu dēļ plaukst točkas, taču mums ar policiju jau vairākus gadus ir ļoti laba sadarbība, un šis jautājums galvassāpes nerada."
Kā liecina Ekonomikas ministrijas dati, pēdējo reizi alkohola patēriņš saruka 2004. gadā, kad stājās spēkā minētie ierobežojumi. Alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju toreiz samazinājās no 63,6 līdz 60,3 litriem uz cilvēku gadā. Tiesa, turpmākajos gados atkal sekoja pieaugums, pērn sasniedzot 67,9 litrus uz cilvēku gadā.