LATVIJAS ULTRAS

Valmierā arī nebija.
Tagad esam 2 krogos izvietojoši kluba maikas, karogus un kausus. Vienā no tiem tiek rādīts futbols (arī dinamo riga). Tā bija Kluba iniciatīva un visi ļoti apmierināti.
Tiesa krogs tas nav, bet gan kaut, kas starp kafejnīcu un tīņu klubu.
Tiesa labāk tā nekā nekā

Biju vakar - labs alus(dzēru tikai bauskas ), grauzdiņi tiešām ok, un pasniegti tika diezgan neierastā veidā. Patikās, ka dikti daudz dažādas šalles varēja pavērot(klubu, izlases, ne tikai no LV), tā pat arī ir krekli, no dažnedažādiem klubiem un spēlētājiem. Pieejami arī Ultras Life žurnāli !!! Tiesa jaunākais ir no 2009.01. Atsevišķa telpa smēķētājiem.
To visu redzot, tapa skaidrs, ka īpašnieks nav parasts cilvēks, bet viens no mums Pajautāju personālam, kas ir īpašnieks - teica ka Dmitrijs man tas neko neizsaka
Domājams vēl kādu reizi iegriezīšos.

Nu jā, protams apkalpošana krievu valodā, bet prieks ka personāls cenšas runāt Latviski.

Uz alus ir uzdrukāts ‘Premium Quality’, etiķetē viz spožas krāsas un pat korķa stieplītei pārlīmēts zelta papīriņš. Manuprāt, Premium kvalitāti jebkurš alus iegūst ar garšu, nevis zelta etiķeti un citiem krundzuļiem. Šādi uzraksti man uzreiz asociējas ar sūdīgiem alēniem, kuru uzpūsto cenu ražotāji mēģina attaisnot nevis ar kvalitatīvu saturu, bet “ekskluzīviem” un mirdzošiem uzrakstiem. Šitādas nelabas domas man maisās pa galvu jau pirms alus atvēršanas.

Vispār interesanti, jo alus ielīst zeltaini dzidrs ar pašvakām un nesmukām putām (kviešu alus putām jābūt stingrām kā rīta …), kuras dikti ātri sakrītas un pēc dažiem mirkļiem izgaist pavisam. Vispār izskatās, ka rauga palieku pudelē nemaz nav, tātad šis pavelk uz filtrētā Kristall Weizen pusi, kas automātiski nozīmē mazāk izteiktu aromātu un garšu. Vispār arī smarža dīvaina un traki vāja – tādi ieskābeni banāni.

Toties garša ir kronis visam – tā noteikti garšo kviešu Brengulis – nešķīsts un ne visai patīkams saldums, kurā var tikai tik tikko nojaust tipiskās kviešu alus garšas. Šajā alū saldums nomāc pilnīgi visu, ko vien var nomākt. Samērā sausa pēcgarša, bet saldums vēl ilgāku laiku pēc alus dzeršanas par sevi atgādina, lūpas un muti pārklājot ar ķepīgu kārtiņu.

Manuprāt, kārtējo reizi ir apstiprinājusies hipotēze par ‘Premium Quality’. Protams, viennozīmīgi to varēs apgalvot tikai pēc vēl kāda alus nogaršošanas, bet pagaidām mans viedoklis ir izteikti negatīvs – kviešu alus Brūveris tomēr māk tikai sačakarēt (šeit jāatceras Weissbeer Kviešu alus). Noteikti nav vērts par šo produktu tērēt naudu.

Domāju, ka jau visi ir dzirdējuši par Valmiermuižas tumšajiem. Ja nē, tad rekur preses relīze. Cena ir no 2,90 Valmierā līdz 3,80 Ls Rīgā par četru pudeļu iepakojumu, redzēju, ka Alusgalerijā var arī pa vienai pudelei nopirkt (0,95 Ls/gab).
Alus es izmēģināju divas reizes, gan pasākumā Nr.4, gan vēlāk mājas apstākļos. Abas reizes rezultāti bija aptuveni vienādi. Manuprāt vislabākais ir Nr.4, tad seko Nr.1 un tālu aizmugurē Nr.2 un Nr.3. Vēl labāks būtu alus ar Nr.4 garšu, bet nr.1 smaržu. Tāpat neslikts rezultāts sanāk visus salejot kopā, īpaši ja Nr.1 un Nr.4 veido kādus 70%, bet pārējie divi – atlikušos 30%.
Kopumā gan esmu nedaudz vīlies. Visi šie tumšie ir labi un dzerami, par to nav ko piekasīties. Runa vairāk ir par to, ka prasās pēc kaut kā vēl labāka un vēl garšīgāka. Valmiermuiža, izveidojot savu gaišo alu uztaisīja to krietni vien atšķirīgu no Latvijā valdošajiem gaišajiem un ar to varēja atļauties pietiekoši pamatoti sevi nosaukt par ekskluzīva, atšķirīga un kāda tur vēl alus darītājiem. Tomēr atšķirība no gaišajiem, Latvijā ar tumšajiem aliem situācija nav traģiska, turklāt latviešu tumšie ir krietni dažādi – gan Aldara Porteris, gan Bauskas Premium, gan Piebalgas Lux, gan Brāļa Tumšais, gan Brenguļu un Krāslavas Tumšie; nevienu no šiem pat nevarētu par īsti sliktiem nosaukt. Kaut kur nopakaļus vēl Užavas tumšais kūņājas. Manuprāt, neviens no Valmiermuižas Nr. 1 – Nr. 4 šajā sabiedrībā neizceļas, tas vienkārši kļūst par “vienu no” aliem. Ja tas ir parasts alus, tad man uzreiz būs jautājums par to kādēļ man jāmaksā parastā Valmiermuižas cena, kas, kā zināms, Rīgā nav īpaši draudzīga un visai bieži sasniedz 1,09 Ls.

Iespējams, ka vaina ir tajā, ka visi šie tumšie garšo vairāk vai mazāk pēc parastajiem Minhenes Dunkeļiem, kas ir tāds labs un viegls tumšais alus, dikti populārs Bavārijā. Garša ir pietiekoši maiga, ne visai izteikta, tādēļ šo alu var viegli pļumpēt litriem. Tas, kas mani noteikti atturēs no litriem Valmiermuižas tumšā pļumpēšanas, būs tā pati nelaimīgā cena un nedaudz Valmiermuižas imidžs. Diemžēl man jau iemācīts, ka šis alus ir dārgākais, bet par to es vienmēr sagaidu īpašu un atšķirīgu garšu. Kaut kā izskatās, ka Valmiermuižas ir pierādījis, ka Latvijā kaut ko jaunu ieviest un to latiņu pacelt augstāk bija iespējams, tagad mani visai interesē kā tā tiks noturēta.

Es no Valmiermuižas tumšā būtu sagaidījis kaut ko īpatnējāku, labu porteri vai stoutu (Ginesu, kurš ir stipri viduvējs stouts, tomēr dzer arī Latvijā pietiekoši lielos daudzumos tomēr) vai arī, ja nepārvarāma vēlme pēc lāgeriem – kaut ko, kas vairāk pavilktu uz Schwarzbier (izteiktāks grauzdējums un apiņi) vai Bock pusi.

Katrā ziņā, jāgaida marts un jāskatās kas tad īsti būs sanācis.

Kurā vietā rāda futbolu, kāda adrese? Tā sanācis, ka pa retam padzīvoju arī Valmierā, tad nu beidzot būs kāda vieta kur aizstaigāt.

Stella Pub, Stars Pub .. nu tagad Bombardier bārs
cenas tagad labākas - pinte Ls 1.50

Tam, ka vecā Stella krogus vietā kā Fenikss no pelniem ir izaudzis kaut kas labāks…vakar man īsti mazhekam ticēt negribējās.

Vakar vakarā, tieši atklāšanas dienā tuvāk iepazīstoties ar jaunatvērto Bombardier bāru (Lāčplēša 35, starp A.Čaka un Kr. Barona ielām), likās, ka vietai ir labas izredzes. Vispirms jau, pašlaik par lieliskiem 1,50 Ls pintē! ir pieejami vairāki cienījamās angļu brūvētavas Wells&Young’s darinājumi – Wells Bombardier English Premium Ale, John Bull Classic Lager un, pats labākais – Young’s Outmeal Stout. Vēl labākas ziņas ir tās, ka drīzumā parādīsies arī Young’s Double Chocolate Stout, tas ir vienkārši neticami, ka tik lielisku alu varētu izlejamā veidā nopirkt tepat Latvijā.

Tad vēl ir ierastā ABInBev rinda (1,80 Ls pintē) – Stella, Bellvue Kriek, Hoegaarden un brūnā un blondā Leffe (vispār man nav skaidrs kādēļ Latvijā nepārdod arī citas, teiksim pietiekoši garšīgo Radieuse). No Latvijas aliem Rēzeknes Brūvers par tikai 1 Ls pintē eksponē savu 4,6% smago dzērienu (nav īsti tā, ka būtu garšīgs, atgādina Līvu/Cēsu parasto).

Bāram nav ne vainas un vienkārši lieliska cenu politika, no ēdieniem gan pamēģināti tikai grauzdiņi, kuri ir samērā labi, gan jau, ka citi ēdieni arī – vismaz ēdienkarte izskatās pievilcīga. Noteikti visiem iesaku, ir pat doma par nelielu organizētu degustāciju tad, ka parādīsies Chocolate Stout (janvāra beigās).

Ed,no kurienes tu ņem šīs relīzes ?