|
Sports Latvijā turas uz dullo pleciem
Intervijā laikrakstam Dienas bizness pazīstamais uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons vērtē situāciju Latvijas sportā, valsts attieksmi pret to un atzīst, ka krīze līdzēs daudziem sportistiem, kuri pēdējos gados dzīvojuši ārpus realitātes, atkal atgriezties uz zemes.
Nauda Latvijas sportā vienmēr bijusi maza un vienmēr būs maza - respektīvi, nebūs pietiekama. Varu tikai izteikt nožēlu, ka politiķi ne līdz galam šo lietu pareizi saprot. Katrs lats, kas tiek iedots sportam, pēc noteikta laika dod ietaupījumu valstij, ko tā tērē visādām negācijām, noziedzības apkarošanai, tiesām, cīņai ar narkomāniju un alkoholismu. Arī izglītības sistēma nopietni cieš no tā, ka daudzi bērni neizaug garīgi un fiziski veseli.
No otras puses, ir jāsaprot, ka pašvaldībai un valstij tās vajadzības tagad ir degošas un ļoti konkrētas.
Tomēr ne jau vienmēr ir runa tikai par naudu. Nesen gāju garām 1. vidusskolai, un tur viņiem ir tāds neliels laukums pie skolas, kur novietotas automašīnas. Bet tur ir laba vieta sporta laukumam. Mēs piedāvājām skolas vadībai par brīvu izveidot sporta laukumu tur, lai bērni varētu spēlēt bumbu. Gan jau, ka arī grozus varētu uzlikt. Būtu daudz kvalitatīvākas fiziskās kultūras stundas. Tomēr skolas vadība mums atbildēja, ka viņiem būtiskāk tur ir turēt automašīnas,» intervijā stāsta G. Indriksons.
«Sportā Latvijā jebkurā gadījumā nav iespējams pelnīt kā biznesā. Manā uztverē tas nav iespējams. Mans piemērs - pirms pieciem gadiem futbols man bija ar mīnus zīmi. Seši miljoni dolāru kopā. Šogad tie jau kopā sasnieguši mīnus 15 miljonus dolāru.
FK Ventspils prezidents Jurijs Bespalovs pirms gada teica - viņam šķiet, ka ir kādi 8 miljoni dolāru mīnusā.
Ja nu kādam ir iespējas un instrumenti, kā to izdarīt, tad tas varētu būt vienīgi hokeja klubs Rīgas Dinamo. Tomēr arī Rīgas Dinamo šobrīd strādā ar mīnus zīmi. Un viņi ļoti ilgi vēl būs ar mīnus zīmi.
Es redzu iespēju, kā pie tās fantastiskās hokeja mīlestības, kas ir Latvijā, un fanu atbalsta šis hokeja klubs varētu strādāt vismaz pa nullēm. Pirmkārt, ja viņi atrod kādu televīziju, kas tiešām maksās attiecīgu naudu. Tas iespējams, ja KHL jau nav centralizētais līgums ar kādu TV staciju par spēļu raidīšanu. Ja ir centralizēts līgums, tad variantu nav Krievijā, piemēram, futbolā TV kopējā nauda ir 20 miljoni dolāru - tas ir nekas, salīdzinot ar Anglijas 1 miljardu. Un ja Krievijā futbolā ir 20 miljoni, tad cik ilgi būs jācīnās hokejam, lai to summu sasniegtu? Un pat tā ir salīdzinoši niecīga uz kopējo komandu skaitu.
Otrkārt, ja viņiem būs sava halle, no kuras gūt ienākumus. Bet šaubos, ka Dinamo būs sava halle, ja klubam tā pašam būs jāuzbūvē un pēc tam jāatdod kredīts. Esmu pilnībā par to, ka šāda halle jāuzbūvē valstij kopā ar pašvaldību par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem un jānodod Dinamo Rīga rīcībā. Tad tas projekts varētu dzīvot ar plusiem. Turklāt iedzīvotāju maksātspējai ir strauji jāuzlabojas, lai tie var atļauties iztērēt vismaz 10 latus ēdieniem un dzērieniem, kā arī nopirkt biļetes normālā cenā. Šis Dinamo Rīga projekts ir ļoti laba lieta Latvijas sportam - tas mudina ļoti daudzus bērnus iet dzenāt ripu,» uzskata G. Indriksons.
_________________
"ULTRA" heisst soviel wie "extrem", Ultras sind also die extremen Fans
|
Login
Register
FAQ
Search
, savukārt pirms divām nedēļām pludmales volejbola laukumi tika izveidoti arī "Skonto" hallē.
