Ahā, video jau iemests
Nu tad nedaudz par to, kas notika pirms un pēc šā video
Uzreiz atzīmēšu - ja kāds saskata līdzību ar sevi - pats vainīgs !!!
Jāsāk ar to, ka visi lieli dirsēji pārmet Barons Ultrām(turpmāk tekstā BU) ka tie tik vazājas pa savu nožēlojamo LBL2 un neko nevar, vārguļi utt. Tāpēc BU nelielā sastāvā izdomāja tomēr nestāvēt malā un apmeklēt divu Latvijas basketbola grandu savstarpējo spēli, tā sakot - nu mēs jau arī zinām, ka ir kas cits bez LBL2.
Kā nu tas sagadījās kā nu ne, spēle norisinājās starp vienas partijas sazagtās naudas bēdu bērniem no tuvām un tālām zemēm un kāda kolhozniek(lauķa) biedrības(kooperatīva) zemniekiem, kuri pamanījušies piesaistīt bija dažus nepareizas ādas krāsas lopkopjus.
Tas, kas norisinājās uz laukumu maz interesēja no tumsas izlīdušos BU jauniešus, vairāk interesēja, ar ko un kā pārsteigs abu komandu atbalstītāji - vieni dzeltenos tērpos tērpi divu saukļu bez atskaņām piesēdētāji, otri deorganizācijas karaļi ar cauriem karogiem, maziem bērniem, bet pilniem makiem ar naudu, ko sazagusies viņu kluba vadība. No abu puses nekādi pārsteigumi netika sagaidīti, tāpēc jaunieši no otrās līgas(BU) mēģināja ieviest vismaz kādu jautrību - ar ātri izdomātiem saukļiem, kas varētu aizskart vienu konkrētu grupējumu. Tautā un tieslietās to laikam sauc par provocēšanu, bet tas sūccccc.
Ņemot vērā, ka no grupējumu puses tika izrādīta diezgan nožēlojama neieinteresētība(pāris niknus skatienus un vidējo pirkstu rādīšana jau ir pierasta lieta) uz ātro tika nolemts veikt savādāku provokācijas akciju. Kā nu gadījies kā nē, pa rokai gadījās alus bundžas, ar kurām tad tika veikts "hi"(nosauksim to par sveicienu) melnā tērptās komandas līdzjutējiem, brīdī, kad viņu komanda, pēc kaut kāda kausa izcīnīšanas nāca kaut ko tur darīt pie viņu vietām(par sektoru to grūti nosaukt bija). Šo pēdējo var redzēt video.
Pēc jaukās sasveicināšanās, tika veiktas nelielas pārrunas ar apsargiem, kad tie mēģināja ar spēku, laužot rokas BU jauniešiem iestāstīt, kā tā nav smuki darīt un laipniem vārdiem palūdza pamest viesmīlīgās telpas. BU jaunieši tika ļoti drošās apsardzes pavadībā izvadīti līdz izejai(tas droši vien tāpēc, ka uztraucās viņi par šo jauniešu veselību), kur, kā gadījies kā ne, atkal bija melnās komandas līdzjutēji. Kārtējā laipno vārdu apmaiņa, kārtējie jaukie saukļi, kārtējā apsargu iejaukšanās un pārrunu veikšana.
Pāris saukļi no BU jauniešiem bija arī pie halles dienesta ieejas, bet saprotot, ka arī šeit viņi netiek pamanīt, BU jaunieši devās uz veikala pusi, kas, starp citu, ir pa ceļam uz mājām.
Un kas notiek, atkal nāk pretī melnā tērpti jaunieši. Kā nu sanāca kā ne, tika izaicināti uz nelielām vingrošanas sacensībām, turpat zālājā pie blakus esošā baseina. Nemācēšu pateikt, vai šiem jauniešiem dubultojās un likās, ka BU ir seši pārstāvji(ja avoti nemelo,bija trīs), vai viņi tiešām bija tik ļoti izpumpējušies tribīnē, ka četratā atteicās iesaistīties augstākminētajās vingrošanas sacensībās, piebilstot vien, jūs lai pagaida, aizies pakaļ vēl kādam..... žēl, nodomāja BU jaunieši un smiedamies devās tālāk, iecerētajā virzienā uz veikalu, kas, kā jau minēju, bija pa ceļam uz mājām.
Veikalā, kas izrādījās arī kafejnīca, no emociju trūkuma slāpstošie jaunieši ieslīga diskusijā ar pārdevēju un tad pamanīja un sāka priecāties - jā, tas laikam notiks, nāk melnā tērpti jaunieši, iespaidīgā skaitā. Uz ātro tālumā varēja saskaitīt kādas 20-25 galviņas. Paredzot, ka BU jauniešu virzienā tiks raidīti skatieni, žesti un pat varbūt arī kāds stingrāks vārds, jaunieši sagatavojās, atvadījās no pārdevējas ar kvēliem skūpstiem(nu kā filmās, kad iet nāvē) iemalkoja zaļo tēju un gaidīja. Un gaidīja. Un gaidīja. UN nesagaidīja. Neko. Nevienu vārdu, nevienu pirkstu, tik nosodošus skatienus......
Ņemot vērā, ka jau tika veiktas visas darbības, lai droši dotos cīņā, un noskaņojums bija kaujiniecisks, nācās izteikt šim daudzgalvainajam baram konkrētu piedāvājumu 3 vs 3 pēc 5 min kādā netālu esošajā parciņā. Vēlreiz atvadījušies no pārdevējas ar kvēliem skūpstiem un glāstiem BU jaunieši devās pretim savam liktenim
Norunātajā vietā un laikā BU jaunieši ir klāt, smeļas drosmes no dabas un gatavojas, bet, ka tavu skādi - nav ko likt pretī, saka galvenais.....
Ar ko tas viss beidzās ? Ar sarunām par un ap visādu sviestu un margarīnu kādu 15-20 minūšu garumā...........
Tā nu BU jaunieši, neatraduši gribētās emocijas un palikuši neapmierināti devās mājup, cerot, ka kaut kad tomēr, tomēr kaut kad, kaut kad.....kaut kad........
P.S. Ja kādam nepatīk, kā es esmu visu uzrakstījis, varat mani palabot, varat papildināt. Un iztiksim bez rupjībām, mani dārgie lasītāji
PIST UN SLAVĒT !!!!