Joined: 02 Oct 2007 Posts: 198 Location: Das heiSSt Mitau
Posted: 18-01, 09:06 Post subject:
Noskaidrots gada labākais alus
Latvijā pirmā «Gada alus» balva pasniegta alus darītavai SIA «Valmiermuižas alus». Alus balva tiek pasniegta desmit nominācijās, un tās pasniegšanas ceremonija notika folkklubā «Ala» Rīgā.
Nominācijā «Gada jaunums» balvu ieguvusi AS «Aldaris» alus šķirne «Ziemas alus».
Nominācijā «Veiksmīgākais alus popularizēšanas projekts» balvu saņēma alus salons «Brevings» par alus patērēšanas kultūras popularizēšanu. Nominācijā «Veiksmīgākā alus popularizēšana publiskajā telpā» balvu saņēma Atis Rekstiņš par blogu «labsalus.lv».
Savukārt nominācijā «Gada etiķete» balvu saņēma AS «Agrofirma Tērvete» par jaunās «Tērvetes» alus etiķetes dizainu. Nominācijā «Oriģinālākais alus kauss/glāze» balvu saņēma «Cēsu alus» glāžu kolekcija.
Nominācijā «Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā» balvu saņēma SIA «Bauskas alus». Nominācijā «Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā» saņēma SIA «Alus nams »Brālis«».
Nominācijā «Gada investors veselīgas vides veidošanā» balvu saņēma AS «Aldaris».
Nominācijā «Interesantāko eksporta tirgus iekarotājs» balvu saņēma SIA «Zaksi» par «Užavas alus» ienākšanu Baku tirdzniecības tīklos.
Biedrība «Latvijas Alus muzejs» nodibināta 2010.gadā. Biedrības darbā ir iesaistījušies bijušie Latvijas alus darītavu vadošie speciālisti, alus rekvizītu kolekcionāri, alus vēstures pētnieki. Biedrības pamatuzdevums ir, apvienojot visu alus darītavu centienus, izveidot Latvijas alus muzeju. Biedrības paspārnē darbojas alus vēsturnieku komisija, biedrība izdod «Alus Avīzi».
Joined: 05 Jun 2007 Posts: 1591 Location: Skonto "H-Side"
Posted: 25-01, 22:50 Post subject:
3000 hokeja ripas vienā telpā – tā nav gumijas rūpnīca, tas ir jaunais KHL krogs!
20.janvāra vakarā, Radisson Blu Latvija viesnīcas telpās durvis vēra mūsu vēsturē pirmais ar KHL tematiku saistītais bārs. Zviedru dizaineriem, noformējot telpas, nācās pilnībā atainot Eiropas spēcīgākās hokeja līgas batāliju atmosfēru. Var pat teikt, ka apmeklētāji nokļūst nevis krogā, bet gan hokeja muzejā, kurā vienlaicīgi, dzerot alu un baudot hokeja gaisotni, var sekot līdzi KHL spēlēm.
Pie sienām izkārts KHL zvaigžņu ekipējums ar parakstiem. Bāra telpa nav maza – 550 kvadrātmetri, un tā noformēšanā izmantots milzīgs daudzums hokeja aksesuāru – 3000 ripas un 200 nūjas. Šo to no hokeja priekšmetiem var iegādāties suvenīru bodītē.
Joined: 05 Jun 2007 Posts: 1591 Location: Skonto "H-Side"
Posted: 08-02, 21:19 Post subject:
Startē Latvijas 1. Rokkafejnīca – Reiterna nams
Vairāk foto:
Lai gan Latvijas 1. Rokkafejnīca Vecrīgā darbojas jau kopš janvāra, tomēr visa nama oficiālā atklāšana plānota trīs dienas – no 9. līdz 11. februārim.
Trīs stāvos, uz divām skatuvēm, ar Ģitāras bāru, mīlīgiem buduāriem un tik grezniem interjera elementiem, ka roka cienītājiem aizraujas elpa – tā turpmāk tiks rakstīta Latvijas 1. Rokkafejnīcas vēsture galvaspilsētā, sola Reiterna nama jaunie apsaimniekotāji, liepājnieki Mareks un Raivo Mediņi. Nama interjers piemērots rokkafejnīcas stilam un vajadzībām sadarbībā ar arhitektiem Aiju un Andri Kokiniem, stingrā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzraudzībā.
Atklāšanas pasākumu sērija sāksies ceturtdien 9.februārī pulksten 22, kad uz Rokkafejnīcas Lielās skatuves muzicēs grupas The Soul Scouts un Screampiece no Rīgas, kā arī grupa Deep Silence no Liepājas. 10.februārī muzikālo saturu veidos mūziķi, kuru vārdi cieši sasieti Liepājas pilsētu. Atklāšanas svētki kulmināciju sasniegs 11.februārī, kad notiks Rokkafejnīcas draugu koncerts.
Reiterna nama kafejnīcas darbības koncepcija būs mūzika, ko papildina citas mākslas, piemēram, kino vai teātris.
Rokkafejnīcas izveidotāji Mareks un Raivo Mediņi pērn uzvarēja Valsts Nekustamā īpašuma aģentūras rīkotajā izsolē par Reiterna nama īres tiesībām un nolēma izveidot savdabīgu, rokam veltītu namu. Reiterna nams ir viens no ievērojamākajiem valsts nozīmes baroka stila arhitektūras pieminekļiem. Nams tika celts tirgotājam un Rīgas rātes loceklim J.Reiternam. Reiterna nams ir pirmā celtne Rīgā, kura atrodas ar tās garenisko fasādi pret ielu. Uzskata, ka šo namu projektējis Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšū. Nams celts no 1684.gada līdz 1688.gadam. Līdz 2007. gadam namā darbojās Latvijas Žurnālistu savienība.
Joined: 05 Jun 2007 Posts: 1591 Location: Skonto "H-Side"
Posted: 15-02, 21:29 Post subject:
Katram miestam rosina darināt miestiņu Saldus biznesa inkubatora SIA Sula dem savu biznesa ideju balsta uz pieņēmumu, ka katrā Latvijas pašvaldībā varētu būt vietējā alus darītava.
Uzņēmums, kura nosaukums spoguļrakstā ir «medalus», ar Biznesa inkubatora atbalstu ir izgatavojis «demo» variantu mazai alus darītavai un testē iekārtas, izmēģinot tumšā alus brūvēšanas procesu. Alus darītavas iekārtu makets šā gada sākumā pretendēja uz Kurzemes dizaina balvu.
«Esmu tumšā alus cienītājs, un pirms vairākiem gadiem mani ļoti sarūgtināja tas, ka Cēsu alus pārstāja ražot Ziemassvētku alu. Palika tikai vecais, labais Porteris. Sāku domāt, interesēties par alus darīšanu mājās, lasīju literatūru. Tad dzīve pavisam nejauši piespēlēja izdevību – braucienu par vairākām mazajām alus darītavām Itālijā, Slovākijā, Vācijā. Otrs brauciens bija uz Beļģiju, kur iepazinos ar alus darītavām, veikaliņiem, krodziņiem,» stāsta SIA Sula dem dibinātājs Mārtiņš Kazradzis. Radusies doma veidot nelielu ģimenes alus darītavu. Arī iepriekš iegūtā pārtikas tehnologa izglītība ļāva cerēt, ka izdosies veiksmīgi piepulcēties mazajiem alus ražotājiem Latvijā. Cerības apsīka, kad jaunais uzņēmējs sācis interesēties par iespējām iegādāties alus darītavas aprīkojumu. «Sapratu, ka cenas ir tādas, kas vienai ģimenei nav paceļamas, ja vien bankas kontā nav summa ar vairākām nullēm,» viņš atzīstas. Taču Mārtiņa dabā neesot padoties. Būdams cilvēks ar asu prātu un daudz labiem, prasmīgiem draugiem, uzdrīkstējies mēģināt aprīkojumu konstruēt pats.
Savukārt Latvijas Alus muzeja valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors uzsver, ka alus ir tautas kultūras sastāvdaļa, tāpēc muzejs atbalsta šādu ideju un gatavojas rosināt izmaiņas likumdošanā, kas atļautu un regulētu privāto aldaru darbību.
Joined: 05 Jun 2007 Posts: 1591 Location: Skonto "H-Side"
Posted: 15-02, 22:36 Post subject:
Latviešu alus kļūs nelatviskāks Ierastās Latvijas alus šķirnes arvien vairāk tiks ražotas no izejvielām, ko ievedīs no ārvalstīm,
turklāt darītavas piederēs ārzemju kompānijām. Toties produkcija būs lētāka. Tiek prognozēts, ka nākotnē Latvijas alus vairs nebūs tik latvisks, kā šobrīd, jo to gatavos no ārzemēs ražota iesala
Akciju sabiedrības „Agrofirma Tērvete” padomes priekšsēdētāja vietnieks Modris Goba žurnālam „Lietišķā Diena” norāda, ka būtisks produkts alus ražošanā vienmēr ir bijis iesals, taču jārēķinās, ka tā ražošanas Latvijā vairs nebūs.
„Faktiski tas nozīmē, ka viss šeit nopērkamais alus būs ražots no iesala, kurš ir nopērkams ārzemēs. Turklāt ļoti reāla ir iespēja, ka no ārzemēm tiks ievests iesals, kurš tiks saražots, pārstrādājot Latvijā audzētos miežus. Netiek prognozēts, ka Latvijā kaut cik pārskatāmā nākotnē varētu tikt izveidota jauna iesala rūpnīca, kaut gan izejvielu bāze šeit ir ļoti laba un arī dabas apstākļi šādam procesam mūsu valstī ir teju ideāli,” norāda Goba.
Tomēr, viņaprāt, arī turpmāk Latvijā tirdzniecībā dominēs vietējā ražojuma alus. „Vienkārši ārvalstu zīmolu alus ir dārgāks nekā vietējās izcelsmes produkcija. Tas lielā mērā arī ir galvenais iemesls, kāpēc importa produkciju nevarēs uzskatīt par draudu vietējās izcelsmes alum,” uzskata Tērvetes aldaris.
Viņaprāt, sagaidāms arī, ka alus Latvijā varētu kļūt lētāks, proti, liela daļa alus tirdzniecības vietās tiks nopirkta, pateicoties atlaidēm. Ļoti daudzi cilvēki jau tagad ir gatavi pirkt tikai to preci, kam tiek piemērotas atlaides, un šī tendence saglabāsies, uzskata Goba. „Lētāks alus varētu kļūt arī tāpēc, ka Latvijā iedzīvotāji, kā zināms, noveco, un sliktā demogrāfiskā situācija var atstāt ietekmi arī uz šo produktu. Tas izskaidrojams ar faktu, ka alus vairāk ir populārs jaunu un vidēja vecuma cilvēku vidū, bet pensionāri to izvēlas mazāk. Vienīgais, uz ko alus ražotāji varētu šajā jomā cerēt, ir tūrisma pieaugums,” prognozē uzņēmējs.
Viņš norāda, ka nākotnē arvien vairāk tiks piedomāts par alus iepakojuma izskata, savukārt saturs kļūs arvien vienveidīgāks. „Šķirņu buķetei ir lemts samazināties. Jā, ir gan redzams, ka pēdējā laikā bieži vien dažādas šķirnes tiek mainītas, taču tas viss ir īslaicīgi – kaut kas jauns uznāk un pazūd, turklāt tas vairāk notiek reklāmas nolūkos. Tādu šķirņu veidošanās, kas varētu būt tik pamatīgas, kā, piemēram, „Senču” alus, un varētu dzīvot gadsimtiem ilgi, nav gaidāma,” norāda aldaris.
Alus ražošanas jomā turpināsies globalizācijas process un lielākā daļa Latvijas alus nozares nonāks ārvalstu kapitāla rokās, uzsver Goba, norādot, ka jau šobrīd vairāk nekā 80% Latvijas alus nozares pieder ārvalstu kapitālam
Joined: 05 Jun 2007 Posts: 1591 Location: Skonto "H-Side"
Posted: 15-02, 23:01 Post subject:
Latvijas alus pareģis (par Tērvetes alu)
Šodienas Lietišķajā Dienā publicēts raksts “Latviešu alus kļūs nelatviskāks” (15.februāris). Tajā Tērvetes alus Modris Goba klāsta savas domas, drīzāk jau pareģojumus, par alus jomas nākotni Latvijā. Pirmajā mirklī man likās – izcils erudīcijas paraugdemonstrējums par alus nozari. Laikam kopš izteikumiem par to, ka nefiltrētu alu var glabāt 30 dienas, pagājis tik ilgs laiks, ka jāsāk informatīvā telpa piepildīt ar jauniem domu graudiem.
Tomēr mazliet apdomājot, likās, ka drīzāk jau šeit tiek izspēlēti viltīgi gājieni. “Ierastās Latvijas alus šķirnes arvien vairāk tiks ražotas no izejvielām, ko ievedīs no ārvalstīm”, tā saka M.Goba. Es neteikšu neko, bet izmantošu ilustrāciju.
Tajā attēlots kopējais 2010.gadā Latvijā saražotā alus apjoms (dati par 2011. gadu vēl nav diemžēl pieejami). Zaļais – tik daudz alus saražots no Latvijas iesala, pārējie gandrīz 98% – no ārzemju, pārsvarā Lietuvas, iesala. Pie tam, šī proporcija nav mainījusies jau vismaz gadus trīs vismaz un Tērvetes alus visu šo laiku ir bijis vienīgais alus ražotājs, kurš Latvijas iesalu izmanto. Nez vai Gobas kungs to nezinātu. Līdz ar to rodas aizdomas par kaut ko citu – vai tik runājot ar puķainām frāzēm par Latvijas alu un ierastajām šķirnēm (te droši vien palīdz tas, ka attiecīgais žurnālists vāji pārzin alus jomu), neslēpjas vēlme ielikt pozitīvu sabiedriskās domas fundamentu pašas Tērvetes iesala ražotnes likvidācijai. Tā pēc mēnešiem diviem varēs gudri teikt – “sekojot vispārējām tendencēm, kas plaši atspoguļotas arī masu medijos, Tērvetes alus iesalnīca spiesta doties pa skuju taku.” Iemeslu šaubām dod ne tikai gudrā Gobas kunga runāšana, kur tiek lietotas vispārīgas frāzes, kas praksē attiecas tikai un vienīgi uz vienu darītavu, bet arī AS Agrofirma Tērvete nesenā pārpirkšana un izreklamētā nez cik miljonus vērtā modernizācija, kuras rezultātā ievērojami palielināsies darītavas jauda. Tā visa rezultātā, formāli pārkāpjot 5 miljonu litru slieksni, Tērvete no mazās darītavas var palikt par lielo.
Vēl uzmanīgāku dara frāze: “ļoti reāla ir iespēja, ka no ārzemēm tiks ievests iesals, kurš tiks saražots, pārstrādājot Latvijā audzētos miežus”. Ir taču zināms, ka Latvijā tikai un vienīgi Tērvetes alus darītava piekopj šādu praksi, līdz 30% savu izaudzēto miežu, vedot pārstrādāt uz Lietuvas Vikingmalt. Neviena cita darītava neko tādu vismaz pēdējās desmitgades laikā nav darījusi un nez vai taisās darīt. Tad jau vispirms tai būs jāiegādājas zemnieku saimniecība Un tad jau izšķirošais blieziens: “jārēķinās, ka tā [iesala] ražošanas Latvijā vairs nebūs“.
Pārējais raksts ir tautā tā sauktais fufelis. Nekonkrētas frāzes par mazo darītavu norietu un cits materiāls satura piepildīšanai. Protams, pastāv jau tāda iespēja, ka Tērvete pārmaiņas neplāno un Gobas kungs runā tikai par citām darītavām. Bet tad viss rakstā sarakstītais ir blēņas, jo ar Latvijas iesalu neviena cita darītava nekrāmējas un es “Dienas” vietā nebūtu smērējis papīru drukāšanai. To parāda kaut vai Gobas kunga prognoze, ka Latvijā mazās darītavas nākotnē aizņems ne vairāk 4-5% tirgus. Tērvete jau tagad aizņem 2,2% un tad sanāk, ka pēc plānotās paplašināšanas tā aizņems visu mazo darītavu daļu? Pārējās bankrotēs? Vai arī Tērvete sevi nākotnē jau ir pieskaitījusi pie lielajām darītavām?
Bet, ja Tērvetes iesalnīcas apturēšana patiešām notiks, tad es uzreiz atļaušos prognozēt, ka tas nebūs uz labu. No vienas puses, nav jau noslēpums, ka iesalu Tērvetē ražo, izmantojot arhaiskas metodes un šāds roku darbs lielākā darītavā peļņu nekad nenesīs, nemaz nerunājot par to, ka nespēs nodrošināt pat pusi no nepieciešamā iesala daudzuma. Tomēr vietējais iesals ir tas, kas spēj pie dzīvības uzturēt uzskatu par vietējo alu. Tērvetes alus ir vienīgā Latvijas darītava, kura lielāko daļu izejvielu iegūst Latvijā (pārējās tikai ūdeni) un ja pazudīs arī šī pēdējā saikne, nez vai tas radīs pozītīvas izmaiņas. Makaronu karināšana aiz ausīm pēc shēmas “mēs savus graudus audzējam Latvijā, tad vedam Lietuvu pārstrādāt un tad vedam atpakaļ un rezultātā iegūstam tīru vietējo alu” nez vai nostrādās. No otras puses, latviskie autentiskie Brenguļi sevis gatavoto iesalu atmeta bez problēmām un izmanto tikai lietuviešu, bet tas netraucē kultivēt pavisam latviska alus imidžu. Tomēr, kad viņi izšķīrās par labu importam, Brenguļi bija daudz mazāka un ne tik ļoti zināma darītava. Tērvete ietilpst pavisam citā kategorijā un, ja manai darītavai būtu tik slavena iesalnīca un es drīzumā plānotu iekarot vēl divas reizes vairāk tirgus, es pie tās turētos ar visiem zobiem un nagiem. Ražotu iesalu kaut vai vienam alum, bet nepazaudētu līdz šim veiksmīgi uzturēto sakni ar reti pozitīvo pagātni.
Joined: 31 Jan 2010 Posts: 875 Location: In The Woods
Posted: 16-02, 01:13 Post subject:
Latvijaa nau laba tuymschaa alus, Porteris ir mazliet par saldu bet iet labi kopaa ar zemes riekstiniem, Igaunu saku Tuume ir labs, bet ir gruuti nopirkt labu tumschu alu, sen neesmudzeeris uzavas tumscho, porteri, tumschais alus ir retaaks un retaaks iispachi aarpus Riigas , zeel .... bet Latvija stardicionaalais alus izmirst un kluuts rets un daargs , cilveeki vairs nenoveertee taa garschu.
Latvijaa nau laba tuymschaa alus, Porteris ir mazliet par saldu bet iet labi kopaa ar zemes riekstiniem, Igaunu saku Tuume ir labs, bet ir gruuti nopirkt labu tumschu alu, sen neesmudzeeris uzavas tumscho, porteri, tumschais alus ir retaaks un retaaks iispachi aarpus Riigas , zeel .... bet Latvija stardicionaalais alus izmirst un kluuts rets un daargs , cilveeki vairs nenoveertee taa garschu.
ja bodē meklēju tumšo, parasti izvēlos Baušķenieku, kas vēl joprojām ir atzīstama vērtība, bet nu protams tā ir individuāla gaumes lieta.
All times are GMT + 2 Hours Goto page Previous1, 2, 3 ... , 9, 10, 11Next
Page 10 of 11
You cannot post new topics in this forum You cannot reply to topics in this forum You cannot edit your posts in this forum You cannot delete your posts in this forum You cannot vote in polls in this forum
