Latvijas alus pareģis (par Tērvetes alu)
Šodienas Lietišķajā Dienā publicēts raksts “Latviešu alus kļūs nelatviskāks” (15.februāris). Tajā Tērvetes alus Modris Goba klāsta savas domas, drīzāk jau pareģojumus, par alus jomas nākotni Latvijā. Pirmajā mirklī man likās – izcils erudīcijas paraugdemonstrējums par alus nozari. Laikam kopš izteikumiem par to, ka nefiltrētu alu var glabāt 30 dienas, pagājis tik ilgs laiks, ka jāsāk informatīvā telpa piepildīt ar jauniem domu graudiem.
Tomēr mazliet apdomājot, likās, ka drīzāk jau šeit tiek izspēlēti viltīgi gājieni. “Ierastās Latvijas alus šķirnes arvien vairāk tiks ražotas no izejvielām, ko ievedīs no ārvalstīm”, tā saka M.Goba. Es neteikšu neko, bet izmantošu ilustrāciju.
Tajā attēlots kopējais 2010.gadā Latvijā saražotā alus apjoms (dati par 2011. gadu vēl nav diemžēl pieejami). Zaļais – tik daudz alus saražots no Latvijas iesala, pārējie gandrīz 98% – no ārzemju, pārsvarā Lietuvas, iesala. Pie tam, šī proporcija nav mainījusies jau vismaz gadus trīs vismaz un Tērvetes alus visu šo laiku ir bijis vienīgais alus ražotājs, kurš Latvijas iesalu izmanto. Nez vai Gobas kungs to nezinātu. Līdz ar to rodas aizdomas par kaut ko citu – vai tik runājot ar puķainām frāzēm par Latvijas alu un ierastajām šķirnēm (te droši vien palīdz tas, ka attiecīgais žurnālists vāji pārzin alus jomu), neslēpjas vēlme ielikt pozitīvu sabiedriskās domas fundamentu pašas Tērvetes iesala ražotnes likvidācijai. Tā pēc mēnešiem diviem varēs gudri teikt – “sekojot vispārējām tendencēm, kas plaši atspoguļotas arī masu medijos, Tērvetes alus iesalnīca spiesta doties pa skuju taku.” Iemeslu šaubām dod ne tikai gudrā Gobas kunga runāšana, kur tiek lietotas vispārīgas frāzes, kas praksē attiecas tikai un vienīgi uz vienu darītavu, bet arī AS Agrofirma Tērvete nesenā pārpirkšana un izreklamētā nez cik miljonus vērtā modernizācija, kuras rezultātā ievērojami palielināsies darītavas jauda. Tā visa rezultātā, formāli pārkāpjot 5 miljonu litru slieksni, Tērvete no mazās darītavas var palikt par lielo.
Vēl uzmanīgāku dara frāze: “ļoti reāla ir iespēja, ka no ārzemēm tiks ievests iesals, kurš tiks saražots, pārstrādājot Latvijā audzētos miežus”. Ir taču zināms, ka Latvijā tikai un vienīgi Tērvetes alus darītava piekopj šādu praksi, līdz 30% savu izaudzēto miežu, vedot pārstrādāt uz Lietuvas Vikingmalt. Neviena cita darītava neko tādu vismaz pēdējās desmitgades laikā nav darījusi un nez vai taisās darīt. Tad jau vispirms tai būs jāiegādājas zemnieku saimniecība Un tad jau izšķirošais blieziens: “jārēķinās, ka tā [iesala] ražošanas Latvijā vairs nebūs“.
Pārējais raksts ir tautā tā sauktais fufelis. Nekonkrētas frāzes par mazo darītavu norietu un cits materiāls satura piepildīšanai. Protams, pastāv jau tāda iespēja, ka Tērvete pārmaiņas neplāno un Gobas kungs runā tikai par citām darītavām. Bet tad viss rakstā sarakstītais ir blēņas, jo ar Latvijas iesalu neviena cita darītava nekrāmējas un es “Dienas” vietā nebūtu smērējis papīru drukāšanai. To parāda kaut vai Gobas kunga prognoze, ka Latvijā mazās darītavas nākotnē aizņems ne vairāk 4-5% tirgus. Tērvete jau tagad aizņem 2,2% un tad sanāk, ka pēc plānotās paplašināšanas tā aizņems visu mazo darītavu daļu? Pārējās bankrotēs? Vai arī Tērvete sevi nākotnē jau ir pieskaitījusi pie lielajām darītavām?
Bet, ja Tērvetes iesalnīcas apturēšana patiešām notiks, tad es uzreiz atļaušos prognozēt, ka tas nebūs uz labu. No vienas puses, nav jau noslēpums, ka iesalu Tērvetē ražo, izmantojot arhaiskas metodes un šāds roku darbs lielākā darītavā peļņu nekad nenesīs, nemaz nerunājot par to, ka nespēs nodrošināt pat pusi no nepieciešamā iesala daudzuma. Tomēr vietējais iesals ir tas, kas spēj pie dzīvības uzturēt uzskatu par vietējo alu. Tērvetes alus ir vienīgā Latvijas darītava, kura lielāko daļu izejvielu iegūst Latvijā (pārējās tikai ūdeni) un ja pazudīs arī šī pēdējā saikne, nez vai tas radīs pozītīvas izmaiņas. Makaronu karināšana aiz ausīm pēc shēmas “mēs savus graudus audzējam Latvijā, tad vedam Lietuvu pārstrādāt un tad vedam atpakaļ un rezultātā iegūstam tīru vietējo alu” nez vai nostrādās. No otras puses, latviskie autentiskie Brenguļi sevis gatavoto iesalu atmeta bez problēmām un izmanto tikai lietuviešu, bet tas netraucē kultivēt pavisam latviska alus imidžu. Tomēr, kad viņi izšķīrās par labu importam, Brenguļi bija daudz mazāka un ne tik ļoti zināma darītava. Tērvete ietilpst pavisam citā kategorijā un, ja manai darītavai būtu tik slavena iesalnīca un es drīzumā plānotu iekarot vēl divas reizes vairāk tirgus, es pie tās turētos ar visiem zobiem un nagiem. Ražotu iesalu kaut vai vienam alum, bet nepazaudētu līdz šim veiksmīgi uzturēto sakni ar reti pozitīvo pagātni.
Login
Register
FAQ
Search
