Aldari grib definēt 'dzīvo alu'
Pēc tam, kad otrs lielākais alus ražotājs AS "Cēsu alus" paziņoja par nefiltrēta un nepasterizēta alus stikla pudelēs ražošanas uzsākšanu ar derīguma termiņu 30 dienas, alus ražotāju vidū atkal izcēlušās diskusijas par to, kas ir "dzīvais alus", informē laikraksts "Dienas Bizness" (DB).
"Cēsu alus" vadība uzsver, ka jaunais produkts ir "dzīvs", jo tajā saglabātie dzīvie raugi turpina rūgšanas procesu, tāpēc šis alus pieprasot īpašu toleranci attiecībā pret lietošanas termiņu. "Cēsu alus" galvenais tehnologs Māris Grambergs norāda, ka "Cēsu Nefiltrētais alus" ir ražots no iesala, apiņiem, rauga un ūdens, tam nav pievienotas nekādas papildu piedevas, alus nav ne filtrēts, ne pasterizēts, turklāt augstais higiēnas līmenis visos ražošanas posmos un slēgtais ražošanas process ļauj šim produktam nodrošināt 30 dienu realizācijas termiņu.
Tiesa, AS "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Modris Goba nebija pārliecināts, vai alus ar mēnesi garu derīguma termiņu ir klasiskā izpratnē darināts nefiltrēts alus. Grambergs gan oponē, ka jēdziens "klasiskā izpratnē darināts alus" ir relatīvs. "Reiz pastāvēja padomju laika darināšanas metodes, kas daudzviet Latvijas alus darītavās vēl tiek īstenotas, Vācijā, iespējams, ir pilnīgi cita izpratne par klasisku alu, savukārt ASV, iespējams, kukurūzas alus ir klasiskas izpratnes alus," tā "Cēsu alus" tehnologs.
Arī citu nozares spēlētāju un ekspertu viedokļi par "dzīvo alu" dalās, taču viņi ir vienisprātis - nepieciešamas plašākas diskusijas un noteikta definīcija par to, kas ir "dzīvais alus", norāda DB.
Apzīmējums "dzīvais alus" ir tautā iemīļots, taču nekur nav definēta vai klasificēta tā būtība, līdz ar to katrs tirgus dalībnieks to skaidro savādāk, klāsta neatkarīga eksperte - Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā asistente Ilona Dabiņa. "Ja pieņem, ka raugs ir dzīvs organisms un darbojas kā dzīvas šūnas un ja tas alū netiek atdalīts, tad produktu var mītiski dēvēt par dzīvu. Taču vēl būtu jāpēta, vai to var uzglabāt 30 dienas. Jo šūnas ir dzīvas un tās turpina rūgt, īpaši siltā laikā, un tad agri vai vēlu tai pudelei jāiet gaisā. Savukārt, ja pēc galvenās rūgšanas visi procesi ir labi noguldīti un raugu nav, pastāv jautājums - kur tad ir dzīvīgums?" savās pārdomās dalās LLU speciāliste. Šobrīd vajadzētu definēt, kas ir "dzīvais alus", kas būtu svarīgi ne vien ražotājiem, bet galvenokārt patērētājiem.
Viņas viedokli akceptē Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš, sakot, ka, definējot "dzīvā alus" kritērijus, arī patērētājiem būtu lielāka skaidrība, kas ir kas, jo šobrīd apzīmējums "dzīvais alus" vairāk tiek lietots uzskatu līmenī. Liniņš domā, ka vajadzētu izveidot īpašu komisiju šo kritēriju noteikšanai, taču komisijā būtu jāiesaista tehnologi, nevis uzņēmumu vadītāji. Tāpat nepieciešams izpētīt citu valstu pieredzi šajā jautājumā, un LADS izpilddirektors sola rosināt diskusijas par šo jautājumu.
Užavas alus darītavas vadītāja Irisa Roze gan domā, ka jēdziens "dzīvais alus" ir ļoti latvisks un raksturīgs tikai pašmāju tirgum. "Tas ir tautā pieņemts apzīmējums alum, kurš nav pasterizēts un nav filtrēts. Lielās alus darītavas dzīvā alus ražošanu līdz šim nepraktizēja, jo ierobežotā derīguma termiņa dēļ ir grūtāk veidot uzkrājumus un strādāt ar vairumtirgotājiem. Tas bijis mazo alus darītavu nišas produkts, bet pieļauju, ka šobrīd arī lielās darītavas meklē iespēju, kā palielināt pircēju loku," komentē Roze.
Užavas alus vadītājai šķiet, ka dzīvā alus kritēriji būtu jāizstrādā autoritatīvai institūcijai, un, kamēr šo kritēriju nebūs, "atradīsies kāds, kas izmantos dzīvā alus jēdzienu, ražojot ko citu". Vēl liela daļa ekspertu domā, ka šis jēdziens vairāk tiek lietots kā mārketinga triks.
DB atgādina, ka plašākas diskusijas par dzīvo alu bijušas jau agrāk un pie vienota uzskata alus darītājus līdz šim nav novedušas.
Login
Register
FAQ
Search
bija arī pārtraukumi).
